top of page

Pēcdzemdību psihoze

Dr. Linda Rubene


Pēcdzemdību psihoze ir rets un smags psihiskās veselības traucējums, kas var skart

jaunās māmiņas. Tā parasti sākas 3‒10 dienā pēc dzemdībām un ir sastopama 1‒2

Gadījumos no 1000 dzemdībām. Lai gan šis stāvoklis ir rets, tā sekas var būt ļoti nopietnas, tāpēc irsvarīgi zināt, kā atpazīt pēcdzemdību psihozi gan medicīnas personālam, gan pašai jaunajai māmiņai, gan viņas tuviniekiem. Lai gan medicīnas personāls vairāk izprot dažādus

medicīniskos stāvokļus un to ārstēšanas iespējas, pirmie pēcdzemdību psihozes

priekšvēstneši var būt grūti pamanāmi un jaunā māmiņa var neatrasties medicīnas personāla

tuvumā brīdī, kad sākas psihotiskie simptomi. Tāpēc arī sievietes tuvajiem cilvēkiem būtu

jāpievērš uzmanība viņas labsajūtai, lai nepieciešamības gadījumā varētu atpazīt dažādus

nepatīkamus simptomus un zinātu, kā rīkoties.






Pēcdzemdību psihozes riska faktori


Ir zināmi vairāki riska faktori, kas saistīti ar pēcdzemdību psihozes attīstību.

  • Pirmās dzemdības: pirmreizējās mātes var būt mazāk aizsargātas ar dzemdībām saistītāstresa un hormonālo izmaiņu dēļ.

  • Bipolāri afektīvu traucējumu vai šizofrēnijas vēsture: sievietēm ar šie psihiskajiem

traucējumiem iepriekš dzīvē vai ģimenes vēsturē ir lielāks risks. No pētījumiem zināms, ka 

izolētas pēcdzemdību psihozes (bez iepriekšējiem traucējumiem) ir sastopamas 20‒50 %

gadījumu, un ar bipolāri afektīviem traucējumiem vēsturē 50‒80% gadījumu.

  • Iepriekšējā pēcdzemdību psihoze: pēcdzemdību psihozes piedzīvošana pēc

iepriekšējām dzemdībām palielina atkārtošanās iespējamību.

  • Pēcdzemdību psihozes ģimenes anamnēze: šā stāvokļa esamība ģimenes anamnēze arīvar palielināt risku.

  • Psihiatrisko medikamentu lietošanas pārtraukšana (īpaši strauja pārtraukšana):

psihiatrisko medikamentu pārtraukšana vai mainīšana grūtniecības laikā var palielināt

risku. Ir zināms, ka psihisko traucējumu kopējais recidīvu risks ir augsts sievietēm ar

psihiskām slimībām anamnēzē, ja tiek pārtraukta medikamentoza terapija

(piemēram, vienā no pētījumiem bipolāri afektīvo traucējumu gadījumā 71 % sieviešu

atsākās garastāvokļa traucējumu simptomi, nelietojot terapiju grūtniecības laikā, pret 24 %

sieviešu, kas lietoja uzturošu terapiju).

  • Miega trūkums: miega traucējumi, kas bieži sastopami grūtniecības pēdējā trimestrī un

pēcdzemdību periodā, var veicināt psihotiskus simptomus.

  • Stresa pilni notikumi dzīvē: nozīmīgi stresa faktori, piemēram, laulības konflikti vai

finansiālas grūtības, var veicināt pēcdzemdību psihozes rašanos.

  • Hormonālās izmaiņas: izteiktās hormonālās svārstības pēc dzemdībām ietekmē arī

psihisko stāvokli.

Lai gan mums ir zināmi vairāki riska faktori, kas var veicināt psihozes attīstību, ir jāsaprot, ka

daudzos gadījumos var būt arī tā, ka nav konstatējams neviens no minētajiem riska faktoriem.


 

Kā atpazīt pēcdzemdību psihozi? Kas ir psihotiski simptomi?


Psihotiski simptomi sevī ietver dažādus simptomus, kuriem raksturīga izmainīta realitātes

uztvere. Ir vairāki pētījumi, kas ir sīkāk vērojuši to, kādi simptomi raksturīgi tieši pēcdzemdību

psihozei. Biežākie pēcdzemdību psihozes simptomi ir aizkaitināmība (73 %),

domāšanas traucējumi pēc satura (72 %) un trauksme (71 %). Suicidālas (pašnāvības) un

filicidālas (nāvējoša kaitējuma nodarīšana bērnam) domas bija 19 % un attiecīgi 8 %

pacienšu. Sievietes var piedzīvot aplamas, patiesībai neatbilstošas idejas jeb murgus unhalucinācijas, kas bieži ir ar izteikti negatīvu saturu.


 

Simptomi, kas var liecināt par pēcdzemdību psihozes sākumu:


• Spējas garastāvokļa svārstības no eiforiska garastāvokļa līdz nomāktam, trauksmainam,

baiļpilnam vai dusmīgam.

• Sievietei neraksturīgs eiforisks garastāvoklis, daudzrunīgums, hiperaktivitāte.

• Trauksme, nomāktība, izmisums, raudulīgums, kas šķiet neadekvāts situācijai un/vai ir

sievietei neraksturīgs.

• Bezmiegs pat situācijās, nesaistītās ar bērna gulēšanu vai veselības stāvokli.

• Pārlieka trauksme, aizdomīgums attiecībā uz savu vai bērna veselību (piem., ka

bērnam ir kādi veselības traucējumi, bet medicīnas personāls tos no viņas slēpj).

• Dusmas, agresivitāte pret medicīnas personālu vai piederīgajiem.

• Dusmas uz bērnu, šausminošas domas par viņa nogalināšanu vai nodarīšanu viņam

pāri.

• Domas par sevis nogalināšanu vai paškaitēšanu.

• Izmainīta aktivitāte – pārliecīga rosība, hiperaktivitāte vai apātiskums,

sastingšana noteiktā pozā, nereaģēšana uz komunikāciju vai bērnu u. tml.

• Ar realitāti nesaistāmas idejas vai domas ‒ murgi (piem., ka šis bērns īstenībā nav viņas

bērns, bet ir ticis samainīts vai ka dzemdības īstenībā nav notikušas) vai to iedīgļi

(sieviete izsaka tādas idejas, bet it kā saprot, ka tās nevarētu būt patiesība).

• Sieviete dzird kādas skaņas vai balsis, kuras citi nedzird, vai pārklausās (dzirdes

ilūzijas vai halucinācijas).

• Sieviete apsūdz tuviniekus vai medicīnas personālu kādās darbībās, ko viņi nav veikuši

(piem., ka viņi aiz durvīm ir runājuši, ka viņa ir slikta māte un bērns viņai jāatņem vai

tml.).

• Sieviete “pārskatās” vai redz kādas lietas, kas neeksistē (piem., jogurtā esošu augli redz

kā pirkstu utml.).

• Citas sievietes uzvedības izpausmes, kuras viņai nav raksturīgas.


Daži minētie simptomi var būt arī nespecifiski un grūti pamanāmi tad, ja konkrētā sieviete nav novērotājam tuva, līdz ar to visbiežāk šos simptomus var pamanīt nevis medicīnas personāls, bet gan sievietes tuvinieki vai viņa pati. Jāsaprot gan, ka visu psihožu gadījumā izmainās cilvēka realitātes uztvere, līdz ar to viņš pats var arī uzreiz nesaprast, ka tas, kas ar viņu notiek, ir veselības traucējums!


 

Ko darīt pēcdzemdību psihozes gadījumā?


Pēcdzemdību psihoze ir stāvoklis, kura gadījumā  24 h laikā ir jāsaņem neatliekama konsultācija piepsihiatra! Šī nav situācija, kurā iespējams nogaidīt, jo sekas nesaņemot atbilstošu

ārstēšanas var būt traģiskas, rezultējoties pat ar jaunās māmiņas un bērna nāvi. Neārstētas

pēcdzemdību psihozes radītais risks ir augstāks par jebkuras atbilstošas medikamentozās vai

citas terapijas radīto risku. Latvijā neatliekamas psihiatra konsultācijas nodrošina visas

psihiatriskās slimnīcas, kuru uzņemšanas nodaļās psihiatrs ir pieejams 24 h diennaktī.

Neatliekamu situāciju gadījumā ir ieteicams sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestu

izmantojot tālruni 113.


 

Izmantotie literatūras avoti:

grutniecibaslaika1.pdf   

_identifikacija1.pdf 



 

Agneses Oripes lekciju “Pēcdzemdību psihiskie traucējumi” skaties te. 

Cena: 30 EUR, pieejama 30 dienas pēc iegādes.



Jaunākie ieraksti

Skatīt visu

Comments


bottom of page